![]() |
||||||||
|
||||||||
|
Etiologija
Visa pasaule amputaciju celonu statistika nem vera 5 principialas dazadibas un patologisku stavoklu, kuri ir nevienadi pa biezumu: 1) окклюзионные arteriju saslimsanas; 2) traumas; 3) infekcijas; 4) audzeji; 5) врожденные attistibas netikumi. Pedeja, sestaja kategorija ienak «parejie celoni» — neparasti reti sastopami stavokli, kas pieprasa amputaciju. Amputaciju celonu procentuals izkartojums parsteidz lidzigi rupniecisks attistitu valstu musdieniga statistika, piemeram ASV [Burgess, 1971], Skotija [Troup, 1985], Danija [Ebskov, 1983]. Tas apstiprina ari personigo pieredzi. Tas ir parsteidzosi, ja nemt vera, ka uzticama statistiska uzskaite pat rupniecisks attistitas valstis ir liels retums. Amputacija nav slimibas attistisana, atskaitot, drosi vien, врожденных neglitumu gadijumus. Statistiski dati visbiezak parstav izpildito operaciju un protezesanas gadijumu nemto vera skaitli. Ta ka amputacijas izdara praktiski katra kirurgiska nodalijuma, Tad atsevisku slimnicu dati nav statistisks значимыми. Uzticamaka var uzskatit statistiku no valstim ar atbilstoso nacionalo veselibas aprupes dienestu, kur vedas visu gadijumu centralizeta statistiska uzskaite. Piemeru var kalpot par Danija, kur, sakot ar 1972 g., zem vadibas k-ga Ebskov izstradats un nacionala meroga vedas amputaciju «Registrs». Tiek ietverti vina dati var but derigi un mums.
|