 |
||||||||
|
||||||||
|
Vrozhdennie neglitumi
Vrozhdennie neglitumi — tie ir paseni cilveces pavadoni. Tie ir salagoti ar lielam problemam, ar ko врожденные ekstremitasu amputacijas. Museji sentevi lema tadas problemas loti vienkarsi. Jaundzimusi ar neglitumiem atstaja bez palidzibas vai (ka gandriz viens un tas pats) nicinaja. Tada paraza eksiste un sodien pie primitivam ciltem. Citadak reageja uz to tautas Centrala un Dienvidos Amerika. Acteki neatnema bernu dzives ar neglitumiem un селили tas speciala vieta blakus karaliskam zoologiskam vai botaniskam darzam [Friedmann, 1988]. Haldei saskatija katra neglituma кару dievibas par cilveciskiem grekiem. Indusiem tie bija сожительства rezultats ar dzivniekiem. Griekis Aristotel' tika parliecinats par gariga sakuma iespaidosanu kermena stavokli. Grutniecem tadel предписывалось apceret tikai gleznas, kuras ir briniskigas, pabeigtas pa formu, un censties nepaskatities uz laudim ar fiziskajiem un psihiskajiem trukumiem [Ruttimann, 1988]. Arabi skaidroja врожденные neglitumus ar somatisku vai psihisko mates saslimsanu [Naji, 1984]. Tas, kas uzskata, ka tadi архаичные uzskati tagadne изжиты, dzili alojas. Zem civilizacijas spiduma tie eksiste ari sodien. Ta, viena mate ar visu nopietnibu pazinoja, ka berna neglitums it ka skaidrojas tas, ka vinas grutniecibas laika zoodarza iekoda pertikis. Bez обиняков izteicas viens akordstradnieks no dienvidzemem: ja tadu bernu (ar neglitumu) atnestu pie vina majup, vins tulit gan izmestu vinu no loga. Musdienigi vecaki dazbrid parmet ginekologam taja, ka ar musdienigu petijuma metozu palidzibu vinam ir jadiagnostice to nakama berna neglitums un attiecigi partraukt tadu grutniecibu.
|
